Alt title

Kā Rīgas atslēgu nosargāja

Rīga allaž bijusi kā skaista sieviete – daudzi to gribējuši iegūt. Kas zina, kam tiktu pilsētas atslēga, ja tālajā 17. gadsimtā Rīgas mūru aizstāvēšanai nebūtu cēlušies trīs drosmīgi karakalpi Andris, Pēteris un Ērmanis...

Kad pēc Rīgas atslēgas vienlaikus tīko zviedru ķēniņš Gustavs un poļu kņazs Radzivils, rīdzinieki ceļas aizstāvēt savu pilsētu. Taču superintendantam Samsonam padomā kas cits: pēc visas Vidzemes superintendanta goda tīkodams, viņš jau apsolījies ģenerālim Svensonam atvērt pilsētas vārtus un atdot Rīgas atslēgu bez kaujas. Trīs brašos Rīgas aizstāvjus, kas negrib to pieļaut, Samsons apsūdz par vella kalpiem. Labi, ka trīs drosmīgas zeltenes Rūta, Anna un Lēne pa slepeno eju izved viņus no dievnama, izglābdamas no pūļa dusmām. Taču, lai pasargātu savus līgavaiņus no pilsētas tēvu sprieduma stiept vella kalpus uz moku sola, meičām nākas lūgt palīdzību svētajai priorei. Viņai ir savi noslēpumi: priore lūdz dabas zinātniekam Danielam Rēbusam miega zāles. Kamēr sargi miegā, vella kalpi no torņa laukā. Bende atrod vien trīs peles, kas tekalē salmos...

Kad spēkavīram un izēdājam Ērmanim ar draugu palīdzību izdodas pārspēt vācu baronu ēšanas sacīkstē, vella kalpi tiek pie barona karietes, zirga un kučiera drēbēm. Pārvarot ienaidnieka pārspēku, viņi atgriežas pilsētā kā varoņi, līdzi vezdami sagūstītus zviedrus karakungus. Nu tie, kas brašos karakalpus gūstīja un tiesāja, spiesti apbalvot viņus par drošsirdību.

Taču ar to superintendanta Samsona intrigām vēl nav pielikts punkts. Svētais tēvs nozog pilsētas nocietinājuma plānus, nosūta tos ģenerālim Svensonam un nolaupa Danielu Rēbusu. Liels viņa pārsteigums, kad Rēbusa vietā izrādās pati svētā priore. Viņš negrib tai ticēt, ka viens no vajātajiem vīriem ir viņa paša un priores dēls un, kad trīs brašie karakalpi atdzen uz pilsētu bariņu pliku un neapbruņotu zviedru karavīru, nodevīgi aizver to priekšā vārtus. Puiši krīt zviedru gūstā un tiek vesti uz karātavām. Nebijis ģenerālim Svensonam vājības uz skaistām sievietēm un kalpones Rūtas atjautības, šajā vietā stāsts par trim vella kalpiem aprautos. Taču paša aizsāktā pikantā rotaļa ģenerālim beidzas bēdīgi: kamēr Svensons pliks ieslēgts lādē, Rūta pagūst nogādāt soda vietā puišu apžēlošanas rakstu.

Tad superintendants pierunā Rīgas rāti atdot pilsētas atslēgu karaļa Gustava sūtnim. Tas arī izdotos, ja pēdējā brīdī vella kalpi nenolaupītu atslēgu un nenoslēptu to Vella dzirnavās. Nu pilsētas tēvi domā, kā mazināt karaļa Gustava dusmas, pirms kritušas pašu galvas. Samsons liek Danielam Rēbusam izkalt jaunu atslēgu, ko uzdot karaļa sūtnim par īsto, bet pārējie meklē atslēgu, kas līdzinātos nozagtajai. Pa slepenu eju, kas ved no klostera uz vella dzirnavām, svētā priore atgūt atslēgu sūta daiļo māsu Veroniku. Taču veiksmīgāka izrādās čigāniete, kam ģenerālis Rozenkrancs apsolījis atbrīvot no apcietinājuma viņas iemīļoto Ješku, - Ringla izzog atslēgu no dzirnavām.

Lai to atgūtu, vella kalpi sagūsta karaļa Gustava sūtni ar meitu un pārģērbušies dodas uz Rīgu viņu vietā. Balle rit pilnā sparā un birģermeistars jau sniedz atslēgu viltus sūtnim, kad ierodas īstais un brašajiem karotājiem atkal jāķeras pie zobeniem, lai glābtu savas dzīvības.

Nu zviedru un poļu karapulki dodas uz Vella dzirnavām izrēķināties ar veiklajiem vella kalpiem. Taču dumpiniekiem atkal palīdz Daniels Rēbuss. Kad ienaidnieks klāt, uz nocietinājumiem viņus gaida vien viltus pretinieks un dažādas lamatas, bet Rīgas aizstāvji pa slepeno eju jau atgriezušies pilsētā, kur viņus sagaida kā uzvarētājus. Lūk, kādu stāstu par drosmīgajiem Rīgas aizstāvjiem glabā senie pilsētas mūri un bruģis. Kas šodien vairs pateiks, kas no tā visa ir patiesība un kas - izdomājums. Skaidri zināms vien tas, ka Rīgas atslēga vēl šobaltdien nevienam svešiniekam nav atdota. Ja kāds pēc tās tīkos, trīs vīri atkal celsies kaujai...

Atpakaļ