Alt title

Mūsu virtuves pavēlnieks - šefpavārs Aldis Odziņš

28. Jūnijs
2019
Mūsu virtuves pavēlnieks - šefpavārs Aldis Odziņš

Jau kādu laiku latviskās virtuves restorāna „Key to Riga” (Rīgas atslēga) virtuvē nažus asina šefpavārs Aldis Odziņš, kurš savulaik izgājis visus ciklus dažādās Latvijas smalko restorānu virtuvēs no “Lido” līdz “Vincentam”.

Aldis, beidzot pamatskolu, izdarīja savu tā brīža „pareizāko izvēli” un nolēma kļūt par pavāru, kuru apguva tā laika prestižā skolā „Turība”. Lai piepildītu savas tā laika ieceres un idejas, meta kaunu pie malas, un devās pie Ķirsona kunga, lūdzot viņa atbalstu. Tā lūk, Alda prakse aizsākās „Lido” gaļas cehā, kurā apguva pavāra darba pamatus. Pēc 7 gadu darba pieredzes šajā uzņēmumā, viņš sper savu nākamo soli un ielec ar abām kājām lielveikala tīkla „Sky” darbībā , kurā ir atbildīgs par ražošanas tehnoloģijām un lielveikalā sastopamo ēdienu recepšu izveidi. Tur ar lielu degsmi un aizrautību nostrādājis 7 gadus un, pēc lielām pārdomām, dodas tikai uz priekšu un nonāk restorāna vidē, strādājot tādos restorānos kā „Vincents”, „Orizzonte” un citos Latvijā labi zināmos restorānos, jo tieši restorānu vidē “inficējies” ar šo virtuves darbu, kas vēl aizvien viņam sagādā milzu gandarījumu. Aldis ļoti augstu novērtē arī pieredzes apmaiņu Dānijas slavenajā restorānā „NOMA”. „Restorānā NOMA redzēju ar kādu filozofiju un attieksmi ir jāstrādā. Ne velti, NOMA restorāns tikai vairākus gadus atzīts par lābāko pasaulē”, atceras Alids. Tur iegūtā pieredze paliks atmiņā uz visu dzīvi.

Ko šefpavārs dara pēc darba? Dejo! “Mans hobijs un vienlaikus mans tikums ir tautas dejas, es tās dejoju kopš 1983.gada. Tas man ļoti patīk distancēties un atslēgt domas. Mans uzskats ir tāds – ja cilvēkam ir tikai darbs un mājas, viņš ātri “sadeg” un kļūst vienaldzīgs pret dzīvi. Lai tā nenotiktu, ir vajadzīgas emocijas. Un manas emocijas ir vistiešāk saistītas ar dejošanu!” – stāsta šefpavārs. Aldim ir arī citi hobiji - ceļošana kopā ar ģimeni, makšķerēšana un volejbols, lai brīvo dienu baudīšana būtu vēl laimīgāka un atmiņā paliekošāka.

Alids ir viesu mīlis un pat pēc smagas darba nedēļas, brīvajās dienās pie viņa mājās labprāt viesojas gan radi, gan paziņas, gan draugi, kuriem vienmēr tiek pagatavota bagātīga maltīte. Vasaras sezonā savukārt tiek dota priekšroka ēdiena pagatavošanai brīvā dabā uz grilla gan savās svinībās, gan izpalīdzot citiem. Aldim esot ītam patriotam, viņu mājās vienmēr tiek svinēti un atzīmēti visi Latvijas godi un svētki. Kopā ar saviem tuvākajiem to atzīmēšanā iekļaujot ne tikai kārtīgu izēšanos, bet arī tradīciju ievērošanu un dažādu rituālu izpildi, piemēram, „Lāpu gājiens” Lāčplēšu dienā; „Ugunskura iedegšana un himnas dziedāšana” Jāņos.

Runājot ar Aldi par ikdienas vakariņu, pusdienu un brokastu gatavošanu brīvdienās, viņš atklāj, ka mājās pēc garās darba dienas viņš uz kārā zoba nesmādē „maizi ar desu un tomātiem”. Pats Aldis ir īstens gaļas ēdājs, kaukāzu virtuves cienītājs, un jēra gaļa ir viņa TOP izejviela ēdienu pagatavošanā.

Pavārs, kam netrūkst ne pieredzes, ne uzņēmības, reizēm tomēr nespēj tā uzreiz izdomāt kādu recepti, kāpēc tā? “Lai tu izdomātu recepti, kas tev pilnīgi patiks, tev vajag mūzu. Ja tev nav mūzas, tev nav ēdiena. Vari domāt, ko, cik un kā gribi, bet bez mūzas izcils ēdiens nesanāks. Turklāt, jo ilgāk tu centies un skaties uz to ēdienu (bez mūzas), jo vairāk tev tas sāk nepatikt,” – viņš smejas. Kā viņš pats atklāj: „Ikdienas darbā ļoti svarīga ir komnda. Komunikācija, ideju apmaiņa, zinoši, kvalificēti un spējīgi kolēģi ir viss tas, kas nepieciešnams viesmīlības nozares laimes atslēgai!”

Atpakaļ